Kalcija kapsulas ar D un K vitamīniem

Kalcijs (Ca) ir ķermenī visvairāk sastopamā minerālviela. 99% no tā atrodas kaulos un zobos, atlikušais 1% — asinīs un audos. Tieši šī simtdaļa no kopējā apjoma piedalās muskuļu darbā, asins recēšanā, stimulē šūnu augšanu un hormonu darbību. Tā kā kalcijs visu laiku tiek no organisma izvadīts, ir skaidrs, ka tas regulāri ir atkal jāuzņem.

Kalcijs ir nepieciešams:

• kaulu un zobu veselības uzturēšanai;
• efektīvai muskuļu darbībai;
• neironu transmisijas plūsmai;
• gremošanas sistēmas funkcionalitātei;
• šūnu dalīšanās procesam;
• asins recēšanai un enerģijas apmaiņai.

D3 vitamīns kaulu veselībai ir tikpat svarīgs kā kalcijs. D vitamīnu sauc par saules vitamīnu, jo saules ultravioletie stari aktivizē ādā esošo holesterīnu, pārvēršot to D vitamīnā. D vitamīns tiek uzņemts no pārtikas kā barības viela un arī hormons, ko ķermenis saules staru ietekmē sintezē par vitamīnu. Mūsdienu cilvēki, salīdzinot ar saviem priekštečiem, pavada mazāk laika ārā, dzīvo tālu no ekvatora, kā arī lieto saules aizsargkrēmu, līdz ar to mūsdienās D vitamīna trūkums ir plaši izplatīta problēma gan Igaunijā, gan citur pasaulē. Tā kā D vitamīnam ir ļoti liela nozīme kalcija metabolismā, tad pastāvīgs D vitamīna trūkums izraisa osteoporozi. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos zarnu traktā un aizkavē tā izvadīšanu, jo vēl svarīgāk par kalcija uzņemšanu ir tā noturēšana ķermenī un jo īpaši kaulos.

D3 vitamīns ir svarīgs un nepieciešams:

• lai kalcijs un fosfors uzsūktos organismā;
• imūnsistēmas darbībai;
• veselīgu kaulu un zobu saglabāšanai;
• šūnu dalīšanās procesā.

Kaulu struktūra veidojas tikai K vitamīna klātbūtnē. Vienu no K vitamīna formām — K1 vitamīnu — satur galvenokārt zaļās lapas (kāposti, brokoļi, sinepju lapas, pētersīļi, lapu kāposti, zaļā tēja u. c.). K vitamīna trūkums neļauj kalcijam nogulsnēties kaulos, līdz ar to kalcijs nogulsnējas artērijā, aortā un mīkstajos audos (arī muskuļos, krūtīs, nierēs).

K vitamīns piedalās asins recēšanā un palīdz uzturēt veselus kaulus.